Melita Vilsone
Arturs Eižens Zalsters
Informācija no Jūrmalas pilsētas muzeja
Rīgas kuģa korpuss būvēts līdzīgi lielas jūras laivas korpusam. To veido ķīlis, vadņi, ārējais apšuvums, brangas (ribas), gareniskie stiprības elementi stringeri (kalsiņi) un iekšējā apšuvuma dēļi. Visi šie elementi izcirsti no ozola koka. 9340 mm garā ķīļa šķērsgriezums vidusdaļā atgādina burtu T, bet galos pakāpeniski tuvojas taisnstūrim. Abi vadņi līdzīgi atgāztam burtam L. Vadņu horizontālās apakšdaļas šķērsgriezums tuvs taisnstūrim, bet atgāztās augšdaļas šķērsgriezums – trapecei. Vadņa apakšdaļas veido ķīļa turpinājumu, tāpēc viss kuģa garums ir 11400 mm. Vadņu apakšdaļas “īstajam” ķīlim pievienotas ar slīpu, vertikālā plaknē izvietotu savienojumu, kura garums 250 mm. Priekšvadņa augšdaļa ar horizontālo plakni veido 58 grādu leņķi, bet aizmugures vadņa augšdaļa – 70 grādu leņķi. Priekšvadņa augstums 3150+150 mm, bet aizmugures vadņa 2800+150 mm. Rīgas kuģa gali bija sapostīti, tāpēc vadņu augstumu un augšējo dēļu galu platumus nācās aprēķināt. Skaitlisko vērtību iespējamā summārā neprecizitāte ir uzrādīto pielaižu robežās.
Rīgas kuģa brangu izvietojums
Uzziņu materiālos ķīlis apzīmēts ar 0, aizmugures vadnis ar 01 un priekšvadnis ar 02. Pilns kuģa garums starp vadņu augšgaliem ir 14390+150 mm.
Ārējo apšuvumu veido 12 dēļu pāri. Labās puses dēļi, skaitot no ķīļa, apzīmēti ar N1-N12, bet kreisās ar M1-M12. Pirmais dēļu pāris N1 un M1 ķīļa vidusdaļai piestiprināts ar dzelzs kniedēm, bet ķīļa galiem un vadņiem – ar kaltām naglām. Nākamais dēļu pāris N2 un M2 iepriekšējam pievienots ar kniedēm, bet tā gali pie vadņiem piesisti ar kaltām naglām. Tādā pat veidā piestiprināti visi nākamie dēļu pāri. Dēļi sakārtoti pārlaižot to malas pāri vienu otrai. Pārsedzes lielums apmēram 60 mm. Šādi veidotu apšuvumu sauc par pārlaidu jeb klinkera paņēmienā darinātu. Nosaukums “klinkera paņēmiens” radies no tā, ka dēļi viens otru pārsedz līdzīgi jumta kārniņiem. Dēļu biezums 25-30 mm, bet galos, tuvojoties vadņiem, biezums samazinās līdz 18-20 mm.
Lai korpuss veidotos tieši tāds, kāds domāts, tad katram dēļu pārim jābūt ar stingri noteiktu formu. Dēļus nosacīti dala 2 grupās – pirmie seši dēļu pāri N1-N6 un M1-M6 korpusu “dzen” galvenokārt platumā, bet augšējie dēļu pāri N7-N12 un M7-M12 galvenokārt augstumā.
Dēļu pārlaides joslās, kā arī vietās, kur dēļi saskaras ar ķīli un vadņiem, ievietotas blīves no darvota linu auduma un masas, kas sastāv no darvas un govs spalvām.
Katrs dēlis sastādīts no vairākām daļām, kas savā starpā savienotas ar pārlaidu savienojumu. Salaiduma vietā dēļa daļu gali plānāki – apmēram 15 mm biezi. No dēļiem veidotā korpusa ārējā čaula kuģa vidusdaļā ir 2400+100 mm augsta (mērījot no ķīļa apakšējās virsas), priekšgalā 2500+150 mm, bet aizmugures galā 2600+150 mm augsta. Korpusa platums kuģa vidusdaļā 4900+-100 mm.
Rīgas kuģa apšuvuma dēļu un stringeru izvietojums
Rīgas kuģa korpusam ir kāda raksturīga īpatnība, par kuru jāpastāsta sīkāk. Kā jau iepriekš minēts, vadņa augšdaļām ir trapecveida šķērsgriezums. Šķērsgriezuma trapeces sāni un līdz ar to vadņa sānplaknes viena pret otru veido nelielu leņķi, kas palielinās tuvojoties vadņa augšējam galam. Tā kā katra apšuvuma dēļu pāra gali vadņa sānplaknēm stingri piesisti ar kaltām naglām, tad arī dēļu gali viens pret otru veido nelielu leņķi. Rīgas kuģa korpusa platums pārsniedz 1/3 no kuģa garuma. Lai izveidotos tik plats korpuss, tad leņķis starp dēļiem vadņa tuvumā ir daudz par mazu. Tāpēc, attālinoties no vadņiem, leņķim starp dēļiem strauji jāpieaug. Līdz ar to katrs dēlis, attiecībā pret korpusa garenisko asi, vadņa tuvumā veido slaidu ieliektu loku, pēc tam seko izliekts loks, kas, tuvojoties otram vadnim, atkal pāriet ieliektā. Jādomā, ka minētā īpatnība ir viens no tiem amata noslēpumiem, pateicoties kuriem senajiem meistariem izdevās platajiem laivvveida kuģiem piedot ātru gaitu un teicamu noturību nemierīgā jūrā.
Radiooglekļa analīze Rī-296, ko izdarīja PSRS Gāzes rūpniecības ministrijas Vissavienības Jūras zinātnes un ražošanas apvienības “Sojuzmorinžgeologija” speciālisti, liecināja, ka Rīgas kuģa ķīļa koksnes parauga vecums ir 2750+-120 gadu. Pārējo detaļu materiālu vecums ievērojami mazāks. Tātad ķīlis darināts no tāda upes izgāzta ozola, kas ļoti ilgi gulējis mitrā vidē un kļuvis par tā saukto melno ozolu. XIX. gadsimta beigās Turaidā atrada senu plakandibena kuģi. Kā liecina publikācijas, tad arī tā svarīgākās detaļas bijušas darinātas no melnā, bet nesvarīgākās – no neilgi izturēta ozola.
Rīgas kuģa ārējā apšuvuma dēļi un brangas veidotas no svaigi cirsta vai neilgi mērcēta ozola. Ticamāk, ka lietots mērcēts vai upes izgāzts koks. Kā liecina tautasdziesmas senāk laivu būvē reti izmantots svaigi cirsts koks:
Eima, brāļi, raudzīties,
Kādu koku upes nes.
Kādu koku upes nes,
Tāda koka laivu dara.
Tikai tad, kad čaula – ārējais apšuvums paveikts, sākuši izgatavot un ievietot brangas. Rīgas kuģim ir 19 galvenās brangas B1-B19 un divas nelielas papildbrangas B0, B20. Brangas B1, B2, B18 un B19 un izveidotas citādi nekā pārējās galvenās brangas. To apakšdaļas veidotas no resnu zaru žubura burta V veidā, bet augšdaļas atgādina atvāztu burtu U. Šāds brangu veidojums izveidots tāpēc, ka brangās B1, B2 un B18, B19 konsolveidīgi stiprinātas airētāju klāja sijas. Brangas B3-B17 kuģa galu tuvumā V veida, bet kuģa vidusdaļā lokveida. Tās sastāvēja no vairākām daļām, kas viena otrai galā pievienotas ar slīpu, horizontālā plaknē izvietotu savienojumu. Brangu ārējās virsmās izveidoti iecirtumi, kuros iegūlās ārējā apšuvuma dēļi, bet lejasdaļā, pie ķīļa, iecirtumi kuģī iešļāktā ūdens caurvadīšanai. Brangas un ārējā apšuvuma dēļus sasaistīja ar ozola koka tapām. Tapu caurmērs 28 mm. Viens tapas gals resnāks. Kad tapa iedzīta, tad paresnināts otrs gals – iedzenot koka ķīlīti. Ķīlīša platums līdzinājās tapas diametram, biezums – daži milimetri, bet augstums – apmēram 50 mm. Brangas B10 un B11, kas atradās masta mezgla tuvumā, labotas, izmantojot bērza koku. Tas liecina, ka pirms avārijas Rīgas upē, kuģis jau senāk cietis kādā avārijā. Kuģim bijis garš mūžs. To liecina iesprāgumi ārējā apšuvuma dēļos. Iesprāgumu vietas labotas, iestrādājot ozola koka klucīšus, kas nostiprināti ar mazām dzelzs skaviņām. Ja iesprāgums neliels, tad tas tika savilkts ar skaviņām. Skaviņu vidusdaļa un platāka un plānāka nekā dēļos iedzītie gali.
1939. gada fotouzņēmumi un saglabājušies brangu fragmenti liecina, ka brangām nav bijuši bimsi (šķērsbaļķi). Izņēmums ir B11, kurai bijis zemu novietots bimss, kas uzņēmis masta slodzes.
Pēc brangu iestiprināšanas pievienoti iekšējā apšuvuma dēļi un stringeri (kalsiņi). Tā kā kuģa korpusa kreisajā pusē izvietotie iekšējā apšuvuma elementi ir labajā pusē izvietoto spoguļattēls, tad aprakstā raksturoti tikai labās puses elementi. Ķīlim tuvākais dēlis A1 sniedzās no B8 līdz B17, pēdējo nesedzot. A1 izgatavots no priedes koka un pie brangām piesists ar kaltām naglām. Līdzīgi veidots un stiprināts dēlis A2, kas sniedzas no B3-B15. Elements A3 biezāks nekā pārējie dēļi, jo uz tā balstījies kravas klājs. A3 sniedzās no B3 līdz B12. Pēc tam seko no ozola koka cirstais galvenais stringers, kas sastāv no 2 daļām – A4 un A5. Tā šķērsgriezums trapecveida. Trapeces platā pamatne vērsta pret brangām un tajā iecirsti 5-6 cm dziļi robi. Robos iegulstas brangas. A4 sniedzas no B3 līdz B11, bet A5 no B5 līdz B17. Brangu B11 galvenais stringers nesedz, jo tai iepretim starp A4 un A5 atstāta 15 cm plata sprauga. Spraugā iespīlēts brangas B11 bimss (Nr.60) viens gals. Otra bimsa gals iespīlēts pretējā sānā galvenā stringera spraugā. Pie brangām galvenie stringeri stiprināti ar pagarinātām ozola koka tapām. Tāpāt kā parastā garuma tapām, arī šīm viens gals paresnināts, bet otrā galā pie montāžas iedzīts ķīlītis. Tapas iedzītas pamīšus – viena no ārpuses, nākamā no iekšpuses. Blakus esošu tapu pāris dzīts vienlaicīgi, jo tādā veidā dzenot tapu ārējā apšuvuma dēlis, branga un galvenais stringeris piespiedās viens otram. Dēlis A6 sniedzies no B3 līdz B17. Tas veidots no bērza koka un piesists pie brangām ar kaltām naglām. Augšējais stringeris A7 gatavots no ozola koka. Arī tas sniedzies no B3 līdz B17. Stringerī apmēram 1 cm dziļi iecirtumi, kuros iegūlušās brangas. Pie korpusa A7 stiprināts ar ozola koka tapām. Dēlis A8 gatavots no priedes koka un sniedzies no B14 līdz B16. Dēlis A9 cirsts no bērza koka un sniedzies no B4 līdz B17. Stiprināts ar kaltām naglām.
Rīgas kuģa masta sastāvdaļas
Rīgas kuģa masts viegli paceļams un nolaižams apkalpes spēkiem. Masta mezgls sastāv no masta numura 58, masta pēdas P, masta atslēgas Nr.66, bet korpusā nekustīgi nostiprināti bimss Nr.60 un masta pēda P. Lai paceltu mastu, tā apakšējā daļā izliekumu uz augšu jāievieto masta pēdas P gropē un jābīda uz priekšu līdz tā ieslīd gropes padziļinājumā – stepsā. Kad masts uzsliets vertikāli un iegūlies bimsa Nr.60 robā, tad mastu nostiprina, ievietojot masta atslēgu Nr.66. Atslēgu ievietojot vispirms tās augšdaļas robu pabīda zem masta izciļņa, bet pēc tam apakšdaļu iespiež masta pēdas P gropē. Kad masts nostiprināts, pie detaļām Nr.74 piesien masta vantis – 4 virves – pa 2 katrā kuģa pusē. Detaļas Nr.74 jau iepriekš ar virvēm piesaistītas dēļos N12 un M12 izurbtajos caurumos. Caurumi izurbti blakus brangām B8, B10, B11 un B12. Tātad katra vanšu pāra atsiešanai 4 vietas. Kurā vietā vantis atsiet, nosaka buras stāvoklis attiecīgā momentā. Piekto masta nostiprināšanas virvi – štagu, atsien pie priekšvadnī 02 ieurbtā cauruma.
Caur atvērumu masta augšdaļā izvērta virve falle, kas domāta rājas pacelšanai. Pie rājas piestiprināta taisnstūra bura, kuras laukums apmēram 40 m2. Brasses – virves, ar kurām grozīt rāju, kā arī šotes – virves, kas atvelk taisnstūra buras apakšējos stūrus, atsietas korpusa beigu daļā pie detaļām Nr.59.
Rīgas kuģis apgādāts ar gala stūri, kas, kuģim avarējot, atrauta. Par gala stūres esamību liecina atrastais tās fragments Nr.84 un atrautas stiprinājuma detaļas vadnī 01.
Kuģa rekonstrukcijas zīmējumi izstrādāti pamatojoties uz 1939. gadā atrasto detaļu aprakstiem, zīmējumiem un fotomateriāliem, kā arī mērījot un izvērtējot tās detaļas, kas saglabājušās līdz mūsdienām.
1939. gadā, atrokot un demontējot kuģi, detaļas apzīmēja divējādi:
- Atrautās vai pie korpusa cieši nepiestiprinātās numurēja atklāšanas kārtībā. Pavisam tika numurētas 115 detaļas. Svarīgākās no tām: masta apakšdaļa Nr.58, masta atslēga Nr.66, gala stūres fragments Nr.84 un ārējā apšuvuma dēlis Nr.99. Līdz mūsdienām no svarīgajām detaļām saglabājies vienīgi dēlis Nr.99.
- Detaļas, kuras bija cieši saistītas ar kuģa korpusu, demontēja un apzīmēja ar burtiem un cipariem. Kā jau iepriekš minēts iekšējā apšuvuma elementus apzīmēja ar burtu A. 1939. gadā demontēja korpusa nebojātās sāna puslīdz labi saglabājušos iekšējā apšuvuma dēļus A1, A2, A6, A8 un A9, dēli – kravas klāja atbalsta siju A3 galveno stringeri A4+A5 un stringeri A7. Muzejā tagad apskatāms stringeris A7, kas salūzis trīs daļās un dēļa – sijas A3 fragments.
1939. gadā demontēja pilnībā saglabājušās nelielās papildbrangas B0 un B20, brangu B1, B2, B18 un B19 apakšējās V veida daļas (no šo brangu U veida daļām bija tikai fragmenti), kuģa maz cietušā sāna brangas B3 līdz B17. Saprotams, ka brangu B3 līdz B17 daļas, kas atradās kuģa saārdītajā sānā, gandrīz pilnībā bija gājušas bojā. Tomēr jāievēro, ka bojāgājušās daļas bija saglabājušos spoguļattēls, tāpēc var uzskatīt, ka 1939.gadā par kuģa brangām bija pilnīgs priekšstats. Laimīgā kārtā līdz mūsdienām saglabājušās kuģa vidusdaļas brangas B9 abas veselā sāna daļas. Apskatei pieietamas arī brangas B0, brangas B2 apakšējā V veida daļa un vairāku brangu fragmenti.
No 1939. gadā demontētajiem ārējā apšuvuma dēļiem neviens nav saglabājies. Muzejā apskatāma vienīgi dēļa daļa, kas tika atrasta netālu no kuģa un piereģistrēta ar numuru 99.
Līdz mūsdienām saglabājušās ļoti svarīgas detaļas – vadņi un ķīlis. Aizmugures vadnim 01 saglabājusies apakšdaļa, kā arī augšdaļa 8 dēļu robežās. Priekšvadnim 02 vesela apakšdaļa un augšdaļa 6 dēļu robežās. Abu vadņu augšgali “nograuzti” – laikam taču Rīgas upē senāk satiksme bijusi visai dzīva. Ķīlis 0 teicami saglabājies, kaut arī pārlūzis.
Vēl tikai jāpiezīmē, ka 1984. gadā no ķīļa 0 un stringera A7 tika izzāģēti paraugi radioglekļa analīzei.